➡ Tiek apdraudēta biznesa pastāvēšana nākotnes Eiropā. Vienlaikus mums būtiski kristos dzīves līmenis, ja izzustu Eiropas Savienība. ES ar mums dalās savos koloniālajos ienākumos – resursos, kuri iegūti pateicoties ārpuseiropas sniegtajām iespējām. Mums ir ļoti nozīmīga arī vienota Eiropas nauda un robežu atcelšana ES ekonomiskās telpas efektivitātes nodrošināšanai un izaugsmei. Tāpēc iespēja uzlabot mūsu dzīves līmeni ir darba vietu pārdale ES ietvaros – ja mums būs paši zemākie nodokļi, tad pie mums dosies Eiropas kapitāls. Finanšu plūsma no ES, kas radīs šeit jaunas darba vietas, paplašinās nodokļu bāzi un nodrošinās apstākļus, lai tiktu radīti jauni vietējie uzņēmumi. Ir jāatceras, ka tieši lielie uzņēmumi ap sevi veido sīko biznesu. Šādu ceļu kādreiz izvēlējās Īrija, padarot ekonomisko modeli veiksmīgu un atbilstošu gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēm. Tieši rūpes par šiem valsts budžeta pildītājiem ir nācijas pašcieņas rādītājs.
➡ Esošais modelis ir izveidojis ļoti dārgu valsti, kas vairs nav konkurētspējīga pasaules valstu starpā. Dārga valsts paredz liekas izmaksas. Tās augstā nodokļu nasta nozīmē pārāk dārgu preču ražošanu. Tātad visa valsts politika šobrīd ir vērsta uz budžeta tērētāju – inteliģences un birokrātijas interešu apmierināšanu. Respektīvi, budžeta izšķērdētāju atalgojums palielinās līdz ar preču sadārdzinājumu. Tā vietā mums ir nepieciešams valsti pakārtot budžeta pildītāju – strādnieku un uzņēmēju interesēm. Latvijas pašreizējās partijas nav spējīgas piedāvāt citādu valsts modeli un nespēj risināt mūsu kopīgās problēmas.
➡ Mēs esam liecinieki straujai virzībai uz totalitārismu – arvien smagākai cenzūrai un būtiskiem dažādu personas brīvību ierobežojumiem. Tas liecina arī par politiskā modeļa krīzi visā Eiropā. Mums trūkst demokrātijas – mūsu tautai nav nekādu iespēju pārvaldīt savu valsti. Tā tikai vienu reizi 4 gados atdod savu balsi par politiķiem, kuru nomaiņa līdz šim vispār nav mainījusi valsts politiku. Tāpēc arī pastāv neticība valstij, šaubas par tās nākotni, negatīva attieksme pret iesaistīšanos politikā un emigrācija. Mums ir nepieciešama reālas demokrātijas ieviešana, kad tauta pati var lemt par savu valsti. Demokrātija arī radīs iespēju būtiski samazināt valsts izdevumus, jo demokrātija ir taupīga – ja cilvēki nelabprāt uzliek sev jaunus nodokļus. Tautas vairākums ir saprātīgs un izvēlas mazākus tēriņus. Tātad procesi, kā tiek lemts par izmaksām, ir jāpadara jebkuram saprotami.
➡ Mūsu kultūra ir dekadences stadijā – tā vairs nespēj apmierināt tautas masas un ir paredzēta tikai šaurai, izolētai inteliģences grupai. Absolūtajam mazākumam, kas cenšas iznīcināt visu cilvēces kultūras bagāžu, ieskaitot valstis un ģimenes. Mums, Rietumiem, nav arī nekādu morālu priekšrocību – mēs neko vairs šajā ziņā nedodam pasaulei, tikai ņemam no tās. Bet parazītus vēsture iznīcina, un mēs esam par Rietumu civilizācijas saglabāšanu.
➡ Mums nav pabeigts latviešu nācijas veidošanas process – milzīga daļa mūsu tautas nesaredz sevi kā latviešu nācijas sastāvdaļu. Bez vienotas nācijas mums nebūs iespējams uzcelt demokrātiju. Turklāt – pats galvenais – Latvija paliek tukša. Latvijas pamatproblēma ir demogrāfija – ja nebūs tautas, citi risinājumi nebūs vajadzīgi.
➡ Lai risinātu šīs problēmas, mums nepieciešama partija, kas piedāvātu reālu alternatīvu modeli, nevis nodarbotos tikai ar valdības darba traucēšanu. Partija, kas būtu spējīga apvienot visus Latvijas patriotiskos spēkus, lai tie kopēji veiktu nacionālu revolūciju. Tā būtu partija, kas izremontētu mūsu valsti. Mums ir nepieciešama politika, kas balstās uz tautas pašcieņu un saprātu.
➡ Mums jāsamazina tiešo nodokļu slogs – sociālais nodoklis ir sods uzņēmējiem par jaunu darba vietu radīšanu. Jāsāk ar 2. pensijas līmeņa atcelšanu. Lai mazinātu nodokļus, jāsamazina arī izdevumi – atteiksimies no specializētiem budžetiem un plāniem, kas piesaista budžeta vai IKP % noteiktai nozarei. Budžets jāveido pēc Maslova piramīdas principa – jāpilda apakšējie līmeņi, kas nepieciešami izdzīvošanai, atsakoties no prestiža līmeņa. Mēs noteiksim vienīgā mājokļa nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu. Radikāli palielināsim nekustamā īpašuma nodokli zemes īpašumam zem mājām (šķirtajam īpašumam), aizliedzot paaugstināt prasības pret dzīvokļu īpašniekiem. Tas labos situācijas, kurās dzīvokļa īpašnieks joprojām maksā par zemi, uz kuras tā ir uzcelta. Valsts ārējo parādu daļēji transformēsim par iekšējo parādu, izveidojot pievilcīgu obligāciju sistēmu. Valsts iegūs iespējas ietekmēt finanšu komerckredītu izsniegšanu. Atcelsim neefektīvo 2018. gada progresīvā nodokļu sistēmu. Nodokļu progresivitāte jānodrošina tikai ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Atbildīgi sastādot budžetu (bez vai ar minimālu budžeta deficītu), ierobežosim inflāciju. Valsts pārdos lielu daļu no savām ēkām, kas šobrīd netiek efektīvi izmantotas. Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārvērtīsim par valsts grāmatvedību, VID organizēs bezmaksas grāmatvedības pakalpojumus uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm. Tas vienlaikus samazinās ekonomikas ēnu sektoru bez īpašām VID pārbaudēm.
➡ Ekonomikas pamats ir jaunu darba vietu radīšana, kas nozīmē algu pieaugumu. Veidosim uzņēmēju kameras, kuru prasības valdība ņems vērā finanšu, ekonomikas un izglītības politikas plānošanā. Nozīmīgas investīcijas iespējams piesaistīt, tikai samazinot nodokļu nastu. Tā ir jāpadara par zemāko Eiropas Savienībā. Centīsimies Latvijā izvietot ražotnes, kas bēg no Eiropas Savienības dārgās un birokrātiskās valsts pārvaldes. Banku darbībā pārtrauksim pārspīlēto finanšu uzraudzību, kas būtiski kavē naudas apriti. Palīdzēsim uzņēmējiem veidot projektus finanšu ieguvē no Eiropas Savienības fondiem un ALTUM, ko pārveidosim par valsts kredītbanku. Valsts palīdzēs ar kredītu maksājumu pārstrukturizēšanu. Panāksim iedzīvotāju agrāku iesaistīšanos darba tirgū un novērsīsim traucējumus ārvalstu darba spēka piesaistei.
➡ Demogrāfijas situācijas risinājuma pamatā ir emigrācijas pārtraukšana un darba vietu radīšana. Dažādus pabalstus bērnudārziem un finansiālo atbalstu par bērniem var apvienot algās sievietēm, kuras nodarbojas ar bērnu audzināšanu, sociālo darba vietu radīšanai un daudzbērnu māmiņām darbam mājās. Būtisks jautājums ir valsts ideoloģiskās cīņas pret ģimeni pārtraukšana. Izšķirošs solis demogrāfijas uzlabošanā būs mazāks mācību gadu ilgums – pastāv apgriezta proporcija starp mācību gadu ilgumu un bērnu skaitu.
➡ Tieslietās centrālais jautājums ir demokratizācija. Tātad birokratizācijas, kas ierobežo tautas iespējas lemt pašiem par sevi, mazināšana. Samazināsim likumu un dažādu normatīvu skaitu, vienlaikus pārbaudot to uztveres vienkāršību un mainot saturu atbilstoši sabiedrības spējai šo informāciju uztvert. Valsts demokratizācija – tautai jādod tautas tiesības lemt par svarīgāko – valsts ienākumiem, izdevumiem un starptautiskajiem līgumiem. Politiķu uzdevums – piedāvāt tautai alternatīvas un izpildīt tās gribu. Cilvēku domāšana, pašiem pārvaldot valsti, kļūtu racionālāka un mazinātos politiskais stress. Rezultātā mēs varētu izveidot vienotu latviešu nāciju. Pilsoņu iespējas ietekmēt valsti nosaka arī neatkarīgo iestāžu skaits. Jo vairāk neatkarīgu iestāžu pastāv, jo mazākas ir iespējas Latvijas tautai ietekmēt valsts politiku. Valsts pārvaldē milzīgu lomu spēlē no iedzīvotajiem neatkarīgā birokrātija. Tāpēc valsts uzdevums ir samazināt birokrātijas lomu valsts pārvaldē, palielinot politiskās (mūsu pašu ievēlētās) pārvaldes lomu. Līdzšinējās Latvijas valdības tika sastādītas bez kopējas valdības politikas noteikšanas – katra koalīcijas partija atbildēja par savu nozari. Valdību veidosim nevis uz koalīcijas vienošanās pamata, bet uz valdības deklarācijas bāzes. Vienots politiskais kurs pretstatā pastāvošajai sistēmai, kurā katra ministrija funkcionē atsevišķi un nesaskaņoti. Rezultātā ministru uzdevums nebūs pārstāvēt nozares darbinieku intereses, bet padarīt savu nozari taupīgāku un efektīvāku. Ministriem ieviesīsim pilnu atbildību par ministrijās personālo sastāvu (izņemot iedzīvotāju apkalpojošos dienestus) un izdevumu samazināšanu. Neatkarīga ierēdniecība neapstāvēs. Demokrātija nav iespējama ar pašreizējo cenzūras līmeni. Lai pieņemtu racionālus lēmumus, jāzina dažādi viedokļi. Tāpēc jāatceļ tās normas, kas rada cenzūras iespējas. Pašvaldībām būs tiesības slēgt līgumus ar valsti, kas paredzēs dažādus modeļus atbildības un finansējuma sadalē. Lai ieinteresētu pašvaldības attīstīt savas teritorijas ekonomisko dzīvi, pašvaldībām nodosim daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa summas. Koriģēsim pašvaldību reformu, lai mākslīgi nesamazinātu attīstības centru skaitu un novadus noteiktu atbilstoši to iedzīvotāju pašapziņai.
➡ Kontroles apvienosim, lai tās netraucētu kontrolējamajiem strādāt un samazinātos to uzturēšanas izmaksas. Par atļauju izsniegšanu biznesa vajadzībām nebūs jāmaksā. Kontrole šobrīd izmaksā pārāk dārgi (31% valsts birokrātijas nodarbināti kontroles jomā). Tāpēc tās apjomi ir jāsamazina, pārejot no vispārējas, birokrātiskas kontroles sistēmas, kas balstās uz procedūru ievērošanas pārbaudi, uz mērķtiecīgu, politisku kontroli. Korupcijas problēmu risināsim ar demokrātijas (ieinteresētie iedzīvotāji paši varēs piedalīties konkursu uzvarētāju noteikšanā) un birokrātijas mazināšanās politiku (esošā birokrātiskā kontrole pārbauda nevis būtību, bet juridisko procedūru ievērošanu). Lai mazinātu noziedznieku ienākumus, atteiksimies no nepamatotiem aizliegumiem. Tajā skaitā, atļausim marihuānas tirdzniecību.
➡ Izglītības nozīme – atvieglot mums dzīvi. Tāpat kā visa valsts pārvalde arī izglītības sistēma prasa efektivitātes palielināšanu. Būtiski jāsamazina ar izglītību saistītās izmaksas valsts budžetā un jāpaaugstina izglītības praktiskais pielietojums. Skolu pastāvēšanai ir ne tikai izglītības loma. Tās nodrošina apdzīvotu vietu fizisku eksistenci. Vienlaikus mūsu budžets nevar atļauties saglabāt esošo skolu tīklu, jo tas izmaksā pārāk dārgi (10 gadu laikā skolēnu skaits ir samazinājies divas reizes – no 400 000 uz 200 000). Turklāt esošās skolas tika celtas daudz lielākam skolēnu skaitam, tāpēc to uzturēšanas izdevumi ir pārāk lieli. It īpaši jau energoresursu krīzes apstākļos. Tāpēc dažkārt lētāk ir uzbūvēt jaunu, kompaktu skolu, nekā atstāt veco ar milzīgām telpām un problemātisku energoefektivitāti. Papildus skolās jākoncentrē kultūras un sporta dzīve, ieskaitot publiskās bibliotēkas (apvienojot tās ar skolu bibliotēkām) un visus pašdarbības kolektīvus. Saīsināsim obligāto pamatskolas izglītību uz 7 gadiem. Septiņu gadu izglītību varētu nodrošināt viens skolotājs vienai klasei. Tas risinātu skolotāju un skolēnu skaita attiecības problēmu Latvijā. Pamatskolas skolotājam varētu nebūt augstākā izglītība. Pēc obligātās pamatskolas skolēns varētu turpināt mācības vidusskolā vai profesionālā skolā. Mācību laika saīsināšana dotu ne vien milzīgu nodokļu naudas ietaupījumu, bet arī būtisku demogrāfisko efektu. Turklāt paaugstināsies izglītības kvalitāte, jo mazināsies nemotivēto skolēnu masa. Pēc vidusskolas varēs mācīties koledžā, iegūstot 1. līmeņa augstāko izglītību, kas nepieciešama augsta līmeņa speciālistu apmācīšanai. Profesionālā izglītība daļēji pāries uz “mācekļu sistēmu”, kas uzņēmējiem dos viņu pašu sagatavotu darba spēku. Vienlaikus ar piemaksām par apmācību sniedzot valstij būtisku naudas ekonomiju, bet jaunatnei iespēju agrāk saņemt algu. Profesionālā izglītība būs nevis virs prakses vietām, bet pie prakses vietām. Augstskola būs zinātņu institūtu un koledžu komplekss. Institūti – zinātnei, koledžas un prakses – profesijām. Liels akadēmisko augstskolu studentu skaits dārgi izmaksā un samazina studiju kvalitāti.
➡ Skola-2030 reforma ir jāatceļ. Tā likvidē sistēmisko mācību priekšmetu apguvi, to nomainot ar fragmentāriem piemēriem. Mācību priekšmeti ir vienota sistēma, to apguve rada sistēmisku domāšanu, kas ir neaizvietojama formālās izglītības priekšrocība par neformālo. Jāatsakās no iekļaujošās izglītības koncepcijas. Izglītības dokumenta iegūšana iespējama tikai ar brīvām latviešu valodas zināšanām, bet pati apmācība var būt jebkurā valodā, atbilstoši pieprasījumam. Veicināsim zinātnes komercializāciju – Latvija nevar atļauties maksāt par ekonomiski nelietderīgu prestiža zinātni. Nopietna zinātne nevar attīstīties bez ražošanas bāzes. Uzņēmumu līdzekļi, kas tiek ieguldīti zinātnē, jāatbrīvo no ienākumu nodokļa. Zinātņu akadēmija šobrīd veicina tikai zinātnisko birokrātiju.
➡ Elitārai kultūrai, no valsts viedokļa, nav nekādas jēgas. Tikai plašām tautas masām aktuāla kultūra ietekmē cilvēku domāšanu, vērtības un uzvedību, tāpēc jāpārtrauc elitārās kultūras finansēšana no nodokļu maksājumiem. Mūsdienās grāmatas ļoti bieži lasa virtuāli, tāpēc bibliotēku fondi pieejamības labad jāizvieto internetā. Nozīmīgs kultūras politikas uzdevums ir vienotas latviešu nācijas radīšana neatkarīgi no dzimtās valodas. Mazākumtautībām svarīgus svētkus, pasākumus, ģeogrāfiskas vietas utt. iekļausim valsts kopīgajās kultūras tradīcijās, piemērojot tos nācijas kopīgām interesēm. Mēs iebilstam pret valsts resursu izmantošanu “Eiropeisko vērtību” reliģijas propagandai.
➡ Pensiju sistēmā pārskatīsim 1996. gada pensiju sistēmu, kas rada pārlieku lielu atšķirību pensiju apjomā, neņemot vēra apstākli, ka pensijas tomēr ir sociālās aizsardzības pasākums. Atcelsim 2. līmeņu pensiju fondus, līdz ar to samazinot sociālā nodokļu apjomu.
➡ Algas un pensijas būs jāindeksē atbilstoši inflācijai. Medicīnā samazināsim izglītības prasības medmāsām, ģimenes ārstiem (agrāk šo lomu pildīja feldšeri ar vidējo medicīnisko izglītību), anesteziologiem. Slimnīcas kļūs par medicīnas izglītības centriem. Medicīnas izglītības prasību mazināšana ļautu būtiski mazināt izdevumus, ko var pārdalīt citām veselības aizsardzības vajadzībām, kā arī atrisinātu kadru jautājumu. Medicīniskā personāla atslogošana no birokrātiskām procedūrām ļautu samazināt to skaitu, arī medmāsu deficītu. Šobrīd, trūkstot vispārējai apdrošināšanai, esošā sistēma rada disbalansu par labu valsts un pašvaldības darbiniekiem, jo tieši viņiem ir pieejama valsts apmaksāta apdrošināšana. Savukārt privātajam sektoram to jāapmaksā no uzņēmuma līdzekļiem. Nepieciešams izveidot bāzes pakalpojumu apdrošināšanu visiem strādājošajiem. Medikamentu cenu jautājumu var risināt, palielinot aptieku konkurenci, likvidējot pārmērīgās prasības aptieku darbībai.
➡ Mūsu drošības pamats ir Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu valsti. Nekāda simboliska armija to neaizvietos. NATO ietvaros jāspecializējas konkrētā pakalpojuma sniegšanā, piemēram, kara medicīnā. Bruņoto spēku centrā būs Zemessardze. Tālāks mērķis – bruņota tauta. Maksimāli apvienosim ārējās un iekšējās drošības struktūras, kas ļaus ekonomēt līdzekļus. Ar sekmīgu ārpolitiku var nodarboties tikai spēcīga valsts. Mērķis padarīt Latviju par valsti, kuras demokrātija radītu mums autoritāti pasaulē. Ekonomijas nolūkā Latvija izstāsies no politiskā tūrisma organizācijām (EDSO, PVO, utt.) un dažādam konvencijām, kuras tikai ierobežo Latvijas suverenitāti. Latvija ir Rietumu sastāvdaļa, tāpēc jāsaglabā orientācija uz NATO valstīm, īpašu uzmanību pievēršot attiecībām ar tām NATO valstīm, kurām ir patstāvīga politika – ASV un Turciju. Mūsu ārpolitikai ir jāpalīdz reformēt Eiropas Savienības pārvaldi, padarot to demokrātiskāku, efektīvāku un nepieļaujot tās nepamatotu iejaukšanos Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iekšējās lietās. Vajadzības gadījumā solidarizējoties ar tām valstīm, kuras cietušas no ES kopīgās pārvaldes uzbrukumiem. ES pārvaldes reformā būtisks jautājums būtu Eiropas Komisijas likvidācija, tās funkcijas uzņemoties Eiropas Padomei (ES valstu valdību pārstāvji), kā arī visu Eiropas tiesu darbības pārtraukšana. Vienlaikus ārpolitikā ņemsim vērā pasaulē notiekošās pārmaiņas – jaunu lielvalstu rašanos (Turcija, Indija, Irāna) un veco lielvalstu panīkšanu.